Ievads
Darbs augstumā ir viens no bīstamākajiem būvniecības un rūpniecības nozaru aspektiem. Neatkarīgi no tā, vai strādā uz sastatnēm, jumtiem vai tērauda karkasiem, darbinieki katru dienu saskaras ar ievērojamiem kritienu riskiem. Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas datiem kritieni no augstuma ir viens no galvenajiem aroda izraisītu nāves gadījumu cēloņiem visā pasaulē.
Lai mazinātu šos riskus, ir ļoti svarīgi ieviest visaptverošu kritienu aizsardzības stratēģiju, kas ietver gan pasīvs un aktīvs drošības pasākumi. Lai gan daži uzņēmumi paļaujas tikai uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (IAL), ar to nepietiek. Slāņveida pieeja nodrošina jūsu kritiena aizsardzības plāna dublēšanu un stabilitāti. Šajā rakstā ir aplūkotas atšķirības starp šiem diviem aizsardzības veidiem, paskaidrots, kāpēc abi ir nepieciešami, un izklāstīta labākā prakse darbinieku drošībai augstumā.
Divu kritiena aizsardzības veidu izpratne
Kas ir pasīvā kritiena aizsardzība?
Pasīvā kritiena aizsardzība attiecas uz iebūvētām vai konstruētām sistēmām, kas aizsargā darbiniekus, neprasot nekādu rīcību no viņu puses. Šīs sistēmas vienmēr ir savā vietā un ir paredzētas, lai novērstu vai samazinātu kritiena risku, fiziski novēršot piekļuvi bīstamām zonām.
Biežāk sastopamie pasīvo sistēmu piemēri ir:
- Aizsargmargas un kāju dēļi
- Drošības tīkli
- Sastatnes ar integrētu aizsardzību, piemēram malu aizsardzības sistēmas
- Pagaidu vai pastāvīgi šķēršļi
- Platformas pārsegi virs grīdas atverēm
Malu aizsardzības sistēmas, Piemēram, būvlaukumos plaši izmanto, lai novērstu strādnieku nejaušu nokāpšanu no platformas, jumta vai sastatņu malas. Tās sastāv no vertikāliem stabiem, horizontālām sliedēm un sieta paneļiem vai kāju dēļiem, kas veido fizisku barjeru. Pasīvās sistēmas ir īpaši noderīgas, jo to efektivitāte nav atkarīga no cilvēka uzvedības vai apmācības.
Kas ir aktīvā kritiena aizsardzība?
Aktīva kritiena aizsardzība, kas pazīstama arī kā aktīva kritiena aizsardzība, prasa, lai darbinieki veiktu noteiktas darbības, piemēram, uzvilktu individuālos aizsardzības līdzekļus vai piestiprinātos pie enkura punkta. Šīs sistēmas nenovērš apdraudējumus, bet kalpo kā kritiska aizsardzības līnija kritiena gadījumā.
Galvenās aktīvās sistēmas ietver:
- Pilna ķermeņa drošības jostas
- Triecienus absorbējošas aukliņas
- Pašievelkošas glābšanas virves (SRL)
- Enkurpunkti un horizontālās glābšanas līnijas sistēmas
- Kritiena apturētāji un virvju satvērēji
Kopīga un svarīga sastāvdaļa ir Personīgā kritiena apturēšanas sistēma (PFAS), kas sastāv no trim galvenajiem elementiem: stiprinājuma punkta, pilna ķermeņa drošības jostas un savienojošās ierīces (piemēram, siksnas vai SRL). Pareizi lietojot, PFAS sistēmas var apturēt kritienu dažu sekunžu laikā, samazinot nopietnu traumu iespējamību.
Kāpēc jums ir nepieciešama gan pasīva, gan aktīva aizsardzība uz vietas
Neviens atsevišķs kritiena aizsardzības veids pats par sevi nav pietiekams. Pasīvās sistēmas ir ideāli piemērotas profilaksei, īpaši uz lielām, plakanām virsmām vai gar perimetru. Tomēr tās ne vienmēr ir iespējamas visos gadījumos. Šādos gadījumos aktīvās sistēmas kļūst būtiskas.
Šeit ir daži iemesli, kāpēc apvienot abas sistēmas:
- Cilvēka kļūdas ir neizbēgamas: Darbinieki var aizmirst piesiet vai nepareizi lietot individuālos aizsardzības līdzekļus. Pasīvās sistēmas nodrošina pastāvīgu barjeru neatkarīgi no uzvedības.
- Dažādi vietnes apstākļi: Dažādām darba zonām ir nepieciešamas atšķirīgas stratēģijas. Pasīvā aizsardzība var darboties vienā līmenī, bet citā ir nepieciešama PFAS.
- Atbilstība normatīvajiem aktiem: Daudzi drošības standarti, piemēram, OSHA, ANSI un EN noteikumi, iesaka vai pieprasa izmantot vairākus kritiena aizsardzības slāņus.
- Uzlabota drošības kultūra: Abu sistēmu ieviešana skaidri norāda, ka darbinieku drošība ir galvenā prioritāte.
Traumu un dīkstāves laika samazināšana: Pareizi izvietotas sistēmas samazina negadījumu skaitu, tādējādi samazinot kavēšanos un apdrošināšanas izmaksas.
Citi viedie drošības pasākumi, strādājot augstumā
Riska novērtēšana un plānošana
Efektīva aizsardzība pret kritieniem sākas ar rūpīgu riska novērtējumu. Nosakiet tādus apdraudējumus kā neaizsargātas malas, jumta logi, kāpnes un nestabilas virsmas. Pēc tam nosakiet vispiemērotākos kontroles pasākumus katram riskam.
Labākā prakse ietver:
- Veikt konkrētai vietai paredzētu kritiena riska analīzi
- Konsultējošie inženieri vai drošības speciālisti sistēmu projektēšanā
- Pirms darba uzsākšanas izstrādāt skaidrus kritiena aizsardzības plānus
- Visu procedūru dokumentēšana un drošības pienākumu sadale
Apmācība un kompetence
Pat vislabākās kritiena aizsardzības sistēmas ir bezjēdzīgas, ja darbinieki nezina, kā tās lietot. Visaptveroša apmācība nav apspriežama, un tai jābūt pielāgotai faktiskajiem darba apstākļiem.
Galvenās apmācību tēmas:
- Kā pārbaudīt un valkāt pilna ķermeņa drošības jostu
- Pareiza glābšanas virvju, enkuru un savienotāju lietošana
- Kritiena risku un nedrošas uzvedības atpazīšana
- Avārijas reaģēšanas un glābšanas procedūras
Apmācība periodiski jāatkārto, un kompetences novērtējumiem jābūt daļai no pastāvīgām drošības programmām.
Pareiza kritiena aizsardzības aprīkojuma izvēle
Pareizā kritiena aizsardzības uzstādīšana ir atkarīga no uzdevuma, darba vides un darbinieku piekļuves prasībām. Vienoti risinājumi reti darbojas augsta riska būvniecības vai rūpniecības zonās.
Izvēloties kritiena aizsardzības aprīkojumu, jāņem vērā šādi faktori:
- Darba veids: jumta segums, fasāde, apkope, tērauda konstrukcijas montāža
- Darba augstums un attālums līdz zemākiem līmeņiem
- Virszemes apdraudējumu klātbūtne vai ierobežotas enkurošanās iespējas
- Virsmas apstākļi (slapjš, apledojis, nelīdzens)
- Darbinieku mobilitāte un pārvietošanās diapazons
Svarīgāko drošības sastāvdaļu kontrolsaraksts:
- Malu aizsardzības sistēmas
- PFAS komplekti (siksnas, aukliņa, savienotāji)
- Pašievelkošas glābšanas virves (SRL)
- Droši enkurpunkti (fiksēti vai pārnēsājami)
- Margas un platformu pārsegi
- Kāpņu būri vai pagaidu kāpņu torņi
Plānotās pārbaudes un apkopes žurnāli
Secinājums
Kritiena aizsardzība augstumā nav izvēles iespēja — tā ir būtiska. Neatkarīgi no tā, vai atrodaties liela mēroga komerciālā būvniecībā vai nelielā renovācijas projektā, drošība nekad nedrīkst tikt apdraudēta. Paļaušanās tikai uz vienu drošības metodi rada nepilnības, kas var izraisīt traģēdiju.
Apvienojot pasīvo aizsardzību piemēram, malu aizsardzības sistēmas ar aktīvās drošības aprīkojums piemēram, individuālās kritiena apturēšanas sistēmas, nodrošina visaptverošāku aizsardzību pret kritieniem. Šī pieeja samazina atkarību no cilvēka uzvedības un atbilst starptautiskajiem drošības standartiem.
Galvenie secinājumi:
- Lai nodrošinātu pilnīgu aizsardzību, izmantojiet gan pasīvās, gan aktīvās sistēmas kopā.
- Vienmēr veiciet objektam specifisku riska novērtējumu
- Investējiet kvalitatīvās sastatnēs un kritiena aizsardzības līdzekļos
- Regulāri apmāciet darbiniekus un novērtējiet viņu kompetenci
- Padariet drošības plānošanu par projektu vadības ikdienas sastāvdaļu
Lai ilgtermiņā gūtu panākumus un nodrošinātu darbinieku labsajūtu, drošībai ir jābūt jūsu darba augstumā stratēģijas pamatā.
Bieži uzdotie jautājumi
Pasīvā aizsardzība neprasa nekādu darbinieku rīcību, savukārt aktīvās sistēmas ietver tādu aprīkojumu kā drošības jostas, un tās ir aktīvi jāizmanto.
Malu aizsardzība jāizmanto visur, kur pastāv risks nokrist no paceltām virsmām, piemēram, sastatņu malām, jumtiem vai atklātām grīdas plātnēm.
PFAS ir kritiski svarīgas, taču maksimālai aizsardzībai tās vislabāk izmantot kombinācijā ar pasīvajām sistēmām.
Pirms katras lietošanas reizes un regulāri, ko veic kvalificēta persona — parasti ik pēc 6 mēnešiem vai saskaņā ar ražotāja ieteikumiem.
Ringlock un Cuplock sastatņu sistēmas piedāvā izcilu drošību, īpaši apvienojumā ar integrētu malu aizsardzību.
Jā. Vairumā valstu ir stingri noteikumi (piemēram, OSHA ASV, EN standarti Eiropā), kas nosaka īpašus kritiena aizsardzības pasākumus atkarībā no darba veida un augstuma.
LV 
EN 
SV 
IT 
FR 
ES 
AR 
DE 
FI 
ET